..katrs sisadmins kādreiz ir saskāries ar to, ka kādreiz kādam serverim jādod vārds (hostname). Daži tam pieiet ļoti pavirši, ieraksta pirmo, kas ienāk prātā. Citi, savukārt, pavada dažu labu piecminūti, lai izdomātu visorģinālāko un kūlāko vārdu.
Pāris hinti:
1. Nav labi lietot vispārīgus IT termininus – piemēram: core, logger, debug, dhcp, utt. Tas sagādās neērtības, kad mēģināsiet grepot logus.
2. Nav forši lietot briesmīgi garus hren-viņ-zin-ko-nozīmējošus nosaukumus. Vienkārši praktiski nēērti.
3. Latviski vai Eng – gaumes jautājums, vienkārši padomā mazliet uz priekšu vai ikdienas sarunvalodā ar šefu, koderiem tev būs ērti, teikt “es šodien updeitoju megasuperbrain serveri”, “Nevaru pieslēgties mybigkamasutra” , “Zhopa2 šodien uzkārās”, un tamlīdzīgi.
“Es ielogojos pakaļā un no turienes nevaru sapingot krānu” 
..bez šaubām – gaumīgi, bet, baidos, ka ne visi to sapratīs…
4. Daži savus serverus sauc kaut kā tipa A1, B4, ZB6, utt. Ja vien tie burti kaut ko tev nozīmē ir fine, ja tie burti ir vienkārši tāpat vien – labāk lietot kaut ko vairāk self-explanory. Piem. web2, db4, filestore8 (vai fs8) utt.
5. Ir diezgan sakarīgi hostneimā izmantot funkcionalitāti apzīmējošu saīsinājumu un ipadreses beigas. web45, db116 utt.
6. Dažreiz, ja gribas kādu mašīnu ipaši izcelt var iedod īpašu nosaukumu - alberto, ilze, tanks vai vienalga, kas. Bet nevajag ar šo aizrauties, jo tad kad serveru parks jau sastāda vairākus desmitus vai pat simtus, tad grābeklis, muša, kurmis un terminators neko vairs neizsaka.