Hostnames
..katrs sisadmins kādreiz ir saskāries ar to, ka kādreiz kādam serverim jādod vārds (hostname). Daži tam pieiet ļoti pavirši, ieraksta pirmo, kas ienāk prātā. Citi, savukārt, pavada dažu labu piecminūti, lai izdomātu visorģinālāko un kūlāko vārdu.
Pāris hinti:
1. Nav labi lietot vispārīgus IT termininus – piemēram: core, logger, debug, dhcp, utt. Tas sagādās neērtības, kad mēģināsiet grepot logus.
2. Nav forši lietot briesmīgi garus hren-viņ-zin-ko-nozīmējošus nosaukumus. Vienkārši praktiski nēērti.
3. Latviski vai Eng – gaumes jautājums, vienkārši padomā mazliet uz priekšu vai ikdienas sarunvalodā ar šefu, koderiem tev būs ērti, teikt “es šodien updeitoju megasuperbrain serveri”, “Nevaru pieslēgties mybigkamasutra” , “Zhopa2 šodien uzkārās”, un tamlīdzīgi.
“Es ielogojos pakaļā un no turienes nevaru sapingot krānu” 
..bez šaubām – gaumīgi, bet, baidos, ka ne visi to sapratīs…
4. Daži savus serverus sauc kaut kā tipa A1, B4, ZB6, utt. Ja vien tie burti kaut ko tev nozīmē ir fine, ja tie burti ir vienkārši tāpat vien – labāk lietot kaut ko vairāk self-explanory. Piem. web2, db4, filestore8 (vai fs8) utt.
5. Ir diezgan sakarīgi hostneimā izmantot funkcionalitāti apzīmējošu saīsinājumu un ipadreses beigas. web45, db116 utt.
6. Dažreiz, ja gribas kādu mašīnu ipaši izcelt var iedod īpašu nosaukumu - alberto, ilze, tanks vai vienalga, kas. Bet nevajag ar šo aizrauties, jo tad kad serveru parks jau sastāda vairākus desmitus vai pat simtus, tad grābeklis, muša, kurmis un terminators neko vairs neizsaka.
Nu IP adreses beigas es diez vai hostneimā liktu, jo tās tomēr agrāk vai vēlāk mainīsies un tad šāds hosta nosaukums būs maldinošs. Un ja nu tas hosts ir atrakstīts vēl n-tajās vietās? Visdrīzāk būs problēmas.
Viskorektāk laikam ir izdomāt unificētu naming convention, lai pēc nosaukuma uzreiz var saprast par kāda tipa un kur esošu serveri iet runa. Bet, protams, interesantāk izdomāt “cilvēcīgus” nosaukumus. Piemēram, ugunsmūris Dambis utt.
krizdabz – īsti nepiekritīšu par IP adresēm.
Ja tev ir 3-5 hosti, tad pa lielam vispār vienalga kā tu to sauc.
Ja tev ir vesela saminiecība, piemāram kādi 100 serveri, tad tev jau parasti ir vesela c-klase ar adresēm.
Ja arī tās, kādreiz mainīsies, tad vienkārši dabūsi citu c-klasi. Šajā gadījumā loģiski ir mainīt pirmās 3 daļas no IP, nevis visu.
Anyway sisadmini lielākās saimniecībās parasti arī ip adreses sadala pa apgabaliem, piemēram .10-.30 ir datubāzes, .31-.40 webserveri, un tamlīdzīgi…
Agrāk saucu visādos interesantos vārdos vai cilvēku vārdos, kas strādā pie datora, bet firmās ir tā, ka cilvēki mainās
Firmu apkalpē tagad pieturos pie firmas akronīms + darba vietas numurs.
Mājās un mazajā serveru pulkā joprojām ir tādi vārdi, kas izraisa cilvēkos mulsumu, ja dzird, ka pa telefonu zvanu un saku: “Klau, Džulieta nosprāgusi. Pamēģini varbūt atdzīvināt!”
Bet nu esmu par to, lai serveru zoodārzos būtu skaidrība, jo, kamēr strādā viens, varbūt arī atceras, ka uz “Jupitera” griežas tās un tās lapas, bet uz “Saturna” tikai bekapi. Ej un iestāsti to jaunatnācējkolēģim
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nevajag likt ip adreses, jo gluži tāpat kā cilvēkiem manioties dzīvesvietai (IP) – vārds nemainās. Mēs izmantojām kategorijas, piemēram dārzeņus… Un tas, vai jauniņie sapratīs, kas ir kurā serverī, nav atkarīgs no tā nosaukuma, tur ir jābūt labam manedžmentam.
Jālieto dzērienu nosaukumi – jameson, walker, absolut, … Tāds ir naming convention, visi pārējie nosaukumi uzskatami par convention pārkāpumu.